Viena no lielākajām rūpnieciskajām investīcijām Latvijā būtiski samazinās būvniecības un būvmateriālu vērtību ķēdes ietekmi uz vidi un klimatu

Ilgu gadu ilgākiem plašajiem iespējamības pētījumiem seko pirmais oglekļa nolūšanas pilotprojekts Latvijā. 2025. gadā SCHWENK Latvija Brocēnu cementa rūpnīcā uzstādīs testēšanas aprīkojumu – mazāka mēroga oglekļa nolūšanas rūpnīcu. No pavasara līdz 2025. gada decembrim tā strādās testēšanas režīmā, katru dienu nolūstot aptuveni 2 tonnas CO₂.

Balstoties uz iegūto informāciju un iespējamības pētījumiem, galunais investīciju lēmums ir plānots pieņemt 2027. gadā, un pilnojmēra oglekļa nolūšana Brocēnu cementa rūpnīcā tiks uzsākta aptuveni 2030. gadā. Tā nolūstēs aptuveni 800 000 tonnu CO₂ gadā, tiecoties sasniegt neto nulles emisijas cementa ražošanā. Iestatītās investīcijas pilnojmēra oglekļa nolūšanas cementa rūpnīcai tiek novērtētas aptuveni 500 miljonu eiro apmērā.

“Cements ir visa būvniecības un būvmateriālu vērtību ķēdes pamats. Tajā pašā laikā tas nodrošina aptuveni 8% no Latvijas CO₂ emisijām, kas ir nozīmīgs daudzums. Mēs apzinām savu ietekmi un atbildību, gan nozares, gan klimata pārmaiņu ziņā, tāpēc pāreja uz zaļo ražošanu ir mums absolūta prioritāte. Mēs to uzskatām par vieno iespējamo veidu darbībai nākotnē, kā priekšnoteikumu mūsu un mūsu klientu konkurētspējai Latvijā un eksporta tirgos,” saka Reinhold Schneider, SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs un SCHWENK Northern Europe izpilddirektors.

SCHWENK Latvija ir pirmais rūpnieciskais ražotājs Latvijā, kas sāk testēt oglekļa nolūšanas tehnoloģijas un aprīkojumu. Darbs pie Brocēnu cementa rūpnīcas dekarbonizācijas ir noticis kopš 2020. gada, un dažādu starptautisku ekspertu vadībā ir veikti iespējamības pētījumi un potenciāli pieejamo tehnoloģiju salīdzinājumi. Tika konstatēts, ka vispiemērotākā ir karstā potasija karbonāta (HPC) tehnoloģija. Tā nolūst CO₂ vienā no ražošanas posmiem, nemainot cementa ražošanas tehnoloģiju un galveno procesu, un tādēšan neietekmējot produkta īpašības, tehniskos parametrus un kvalitāti. Salīdzinājumam ar citām pasaulē pieejamām tehnoloģijām tai ir salīdzinoši zems elektrības patēriņš apvienojumā ar labu CO₂ nolūšanas jaudu. Testēšanas rūpnīca ar CapsolGo HPC tehnoloģiju no norvēģu uzņēmuma Capsol Technologies būs nodota ekspluatācijā un strādās 2025. gada otrajā ceturksnī. Testēšanas fāzes mērķis ir pārbaudīt tehnoloģijas piemērotību reālajos apstākļos, analizēt darbības specifiskumus un ietekmi uz citiem procesiem.

“Tas, ko mēs šodien pierakam, ir lielākais paglooms ne tikai cementa, bet visa ražošanas sektora mērogā kopš Rūpnieciskās revolūcijas. Ir skaidrs, ka tik liela mēroga transformācija nevar notikt izolēti, vienas uzņēmuma ietvaros,” saka R. Schneider. “Oglekļa nolūšanas attīstība rada pilnīgi jaunu nozari un vērtību ķēdi, jaunu līmeni apļveikles ekonomikā – ogleklis no produkta atlikuma, kas kaitē atmosfērai, kļūst par pirmā materiālu – resursu, ko var izmantot citu produktu ražošanai vai uzglabāt drošā veidā. Jāiet garā ceļa un ir jāveic daudz darba pie tiesību regulējuma, tehnoloģiskajām un piegādes ķēdes attīstībai. Tāpēc būtiski ir saistītās infrastruktūras izveide nolūstētā CO₂ transportēšanai un uzglabāšanai. Mēs vērojam, kā mūsu reģiona valstis, īpaši Ziemeļeiropā, redz oglekļa vērtību ķēdi kā ekonomiskā attīstības potenciālu nacionālās konkurētspējas stiprināšanai. Attīstot uzglabāšanu savu teritoriju ģeoloģiskajās struktūrās, tās iegūst spēcīgu konkurētspējas priekšrocību zaļās ekonomikas attīstībai.”

“Nozēm, kas pašlaik tehnoloģiski nespēj izvairīties no CO₂ emisijām, CO₂ uzglabāšana ir viens no visperspektīvākajiem veidiem kļūt zaļākiem un saglabāt konkurētspēju. Tas ir svarīgi šiem uzņēmumiem un visai Latvijas ekonomikai. Tāpēc Klimata un enerģētikas ministrija pašlaik strādā pie pētījuma uzsākšanas par iespējām uzglabāt CO₂ Latvijā, kā arī par turpmākajām izmaiņām regulēšanas beenēs. Tas sniegtu efektīvu dekarbonizācijas risinājumu vairākām pašvaldīgo rūpniecisko uzņēmumu, kā arī izveidotu jaunu, perspektīvu ekonomisko sektoru,” teica Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

“Mēs esam daudz runājuši par to, ka atkritumi un atlikumprodukti jau sen nav vairs atkritumi, bet gan pirmā materiāli, un tas ietekmē visus jomas. Esmu ļoti priecīgs, ka SCHWENK – uzņēmums, kas ir svarīgs Latvijas ekonomikai – investē šīs jomas attīstībā saskaņā ar savu specializāciju, un es tiecamies, ka tas iedvesmos arī citus uzņēmumus darīt tāpat,” teica Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Brocēnu cementa rūpnīca jau ir viena no videi draudzīgākajām un modernākajām Eiropā. Pēdējo 14 gadu laikā CO₂ emisijas no cementa ražošanas Latvijā ir samazinātas par 37%, un pēdējo piešu gadu investīcijas, lai tālāk samazinātu ietekmi un uzlabotu efektivitāti, sasniedza 71 miljons eiro. Aptuveni 70% no Brocēnu ražojumiem tiek eksportēti uz Igaunsku, Zviedri un Somiju. Nordijas valstīs jau pastāv spēcīga pieprasījums pēc cementa ar samazinātu CO₂ pērmekli, tāpēc tirgus apstākļi arī ir svarīgs vadītājs pārmaiņām. Tas tiek apstiprināts arī citu būvmateriālu ražotāju Latvijā, kuri izmanto SCHWENK Latvija cementu savos eksportētajos produktos.

“SCHWENK cementa produkti līdz šim ir bijuši būtiski veicinājuši CO₂ samazināšanu prefabrikētos betona konstrukcijās Nordijas tirgos. Tomēr, lai atbildētu uz strauji pieaugošo prasību pēc klimata neitralitātes un saglabātu konkurētspēju ārzemēs, mūsu vietējam cementa ražotājam ir būtiski attīstīt un ieviest oglekļa nolūšanas tehnoloģijas,” saka Dzelzsbetons MB valdes loceklis Arturs Lušenoks.

“Sagatavojoties pieaugošajam tirgus pieprasījumam pēc zaļākiem būvmateriāliem, mēs jau esam izstrādājuši vides produktu deklarācijas (EPD) mūsu produktiem. Ņemot vērā, ka cements ir vissvarīgākais betona komponenti, tā ražošanas videiskais ietekme tieši ietekmē mūs,” saka Transportbetons MB valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra.